Pagājušā gadsimta vidū robotu evolūcija šķita tāla un nesasniedzama nākotne, bet šobrīd inteliģentas robotizētas sistēmas ir kļuvušas par neatņemamām mūsu darba un ikdienas dzīves sastāvdaļām. Kas mūs sagaida tālāk? Šveices tehnoloģiju kompānija “ABB” Ķīnas lielpilsētā Šanhajā jau plāno atvērt pilnībā robotizētu rūpnīcu, kurā roboti ražos robotus, – tā būs modernākā un automatizētākā “nākotnes rūpnīca”.
Raksts pārpublicēts no žurnāla iBizness
Līdz ar robotikas un automatizācijas straujo attīstību arvien aktuālāks kļuvis robotu ētikas un drošības jautājums, jo radusies nepieciešamība pēc jauniem kultūras un ētiskajiem kanoniem, tiesiskā regulējuma. Smagākās diskusijas notiek par robotu lietošanu militārajā nozarē, medicīnisku lēmumu pieņemšanā, sociālo procesu vadīšanā, pašbraucošajām automašīnām, taču šajā rakstā pievērsīšos jautājumam, vai un cik nopietni par robotu ētiku un drošību jādomā uzņēmējam, kurš nav saistīts ar sensitīvajām nozarēm un produktivitātes celšanas nolūkos vēlas uzsākt procesu automatizāciju savā uzņēmumā.
Ētiska un nekļūdīga darbība
Teorētiķu vidū plaši diskutē par to, vai robotam vispār var būt morāle un vai par to jārūpējas programmatūras izstrādātājam vai lietotājam. Robotiem šobrīd izdala trīs morāles veidus:
operacionālo - atbildība pilnībā gulstas uz robota radītāja un lietotāja pleciem;
funkcionālo – robots bez cilvēka vadības spēj izdarīt morālus spriedumus un robota radītājs vairs nevar skaidri paredzēt robota rīcību un sekas;
pilno – robots ir tik inteliģents, ka autonomi izvēlas savas darbības un pilnībā atbild par tām pats.
Lai gan nākotnē ir plānots radīt absolūti autonomus robotus, šobrīd tie ir vai nu pilnībā vadīti, vai tikai daļēji autonomi. Joprojām visbiežāk runājam tikai par operacionālo morāli, kur atbildība gulstas uz sistēmas izstrādātāju un lietotāju un sliktus rezultātus vai kļūdainu sistēmas darbību nevar novelt uz tehnoloģiju. Piemēram, ja uzņēmums vēlas ieviest robotizētu procesu automatizāciju, svarīga profesionāla sadarbība starp programmatūras izstrādātāju un pasūtītāju, proti, skaidri jādefinē, kādi procesi tiks automatizēti, vai tie saturēs sensitīvu klientu informāciju, kā tiks nodrošināta datu aizsardzība utt. Šajā gadījumā viss process būs cilvēku vadīts, taču tas jāizdara profesionāli, lai arī robots savu darbu varētu veikt kvalitatīvi. Ja robotizētām sistēmām tiek piešķirta iespēja pieņemt kādu lēmumu cilvēka vietā, ļoti svarīga ir datu kvalitāte, precīzu algoritmu izstrāde, testēšana, lai izvairītos no nepareizu lēmumu pieņemšanas, stereotipu atražošanas. Labas sazobes (divu mehānisma elementu mijiedarbība) izveidošanās starp tehnoloģiju, radītāju un pasūtītāju ir būtiska rezultāta sasniegšanai.
Kā diskusijā par robotu ētiku norāda uzņēmuma “Amber Beverage Group” izpilddirektore Jekaterina Stuģe, šobrīd galvenā robotu pievienotā vērtība ir cilvēkresursu atbrīvošana no smaga un laikietilpīga rutīnas darba, ļaujot pievērsties tādam, kam ir lielāka pievienotā vērtība.
Lai gan nākotnē ir plānots radīt absolūti autonomus robotus, šobrīd tie ir vai nu pilnībā vadīti, vai tikai daļēji autonomi
Roboti, kas tiek izmantoti uzņēmuma ikdienas procesu automatizēšanā, ir ar skaidri noteiktām funkcijām, katrs solis precīzi definēts, un visi sarežģītie attīstības lēmumi joprojām paliek cilvēku pārziņā.
Pilnu rakstu vari lasīt šeit
Comments